| |
[Jan. 26th, 2024|09:02 am] |
Pa visādiem īres dzīvokļiem ceļojot, jau krietni pasen mājsaimniecības rīcībā nonāca pāris vecu tapsētu ķebļu. Jau tad neizskatījās dekoratīvi, bet bija neticami ērti un iedzīvojās uz palikšanu. Nekur tādus nebiju un neesmu redzējusi. Pazemi, ieliektu virsmu un tām zīmīgajām skandināvu stila lakoniskajām tievajām slīpajām kājām. Melnām.
Pārtapsēts miljons reižu, domājams. Un neviens nav bijis centīgs gana, lai izrautu vecās naglas, kuras tur tagad viena uz otras.
Par ko šis viss. Tātad, rauju naglas, un daļa no tām ir kaltas. Ķeblim! Kaltas naglas!! Nubļe (ļoti atvainojos), kā tas tā vispār var būt. Vēl es domāju, ka frankenšteina ķeblis, kāds vienkārši samontējis sēžamvirsmu no kas pa rokai, tur kājas no vienas vecas mēbeles, vēl kas no citas. Vairs tā nedomāju.
Tagad es domāju par kas tas par zvēru tāds un liekulīgi dusmojos, ka nevarēja būt kaut kas parasts, ko neiespringstot ātri apsist ar jaunu polsteri. |
|
|