| |
[Aug. 20th, 2023|06:01 am] |
Teknes tīrot, mani sadzēla laikam jau bite, kas tur visus tos zibošos strīpainos, kas pajumtēs dzīvo, lai ātrumā atšķir.
Ne pirmo ne pēdējo reizi. Pa dienu šeptējot, dzīšanas niezi ignorēju, bet naktī zaudēju kontroli un bērnišķīgā destruktīvā nesavaldībā kasījos, kasījos un kasījos.
Pamodos ar karlsona rociņu, apaļu kā šķiņķīti un joprojām niezošu. Nozvērējos vairs nekasīties nekad mūžā.
A naktī atkal vai pa sienu rāpties. Kad sapratu, ka "es te tikai ar pirksta galu maigi paberzēšu" nedarbosies, gāju uz aukstu ūdeni.
Neko, šorīt roka jau izskatās līdzīga otrai nevis palienēta no 20 kg smagākas personas.
Nesen man iedzēla arī maza kamene, salīdzinoši tie bija pilnīgi ziediņi. |
|
|