| |
[Jan. 10th, 2018|09:07 am] |
Āgenskalna tirgu aizklapēja, un nepaspēju nodibināt kontaktu ar kundzi, kura tirgoja liellopu gaļu un subproduktus. Nāksies uz centrāltirgu. Tas man būtu vesela ekspedīcija, afigennais sasniegums, pēc kura justies kā nopelniem bagātam sagādniekam.
Negribu uz centru.
A tajos jūsu tiešās pirkšanas pulciņos subproduktus var pasūtīt (vai kā nu tā sadarbība izpaužas)? Nutur kuņģi, plaušas, rīkles, jo tik smalki kundziņi mēs diemžēl neesam,lai barotu terjeru ar steikiem vien. Puslops uzreiz šobrīd nav pa kabatai un nelīstu saldētavā. |
|
|
| atkritumu šķirošana padomju laukos |
[Jan. 10th, 2018|10:07 am] |
Mums sētas nostūrī stāvēja apaļa dzelzs muca, kurā tika mesti visi metāliskie atkritumi. Galvenokārt drātis un ungāru kompotbundžas. Pāris gadu laikā muca uzpildījās, un apkārt sāka augt barikāde no visa netilpstošā. Tad pēc ilgstošas bakstīšanas tēvs ar smago visu to kaudzi aizveda prom. Uz kurieni? Smagas aizdomas, ka uz mežu.
Pārtikas atkritumi gāja lopiem vai mēslu kaudzē aiz kūts. Par stikla pudeļu nodošanu bērni kašķējās. Stikla burkas ievārījumiem u.c., papīrs ugunī. Pamatskolā bija visādas makulatūras vākšanas sacensības starp klasēm, tur tad aizgāja liekie vecu avīžu saiņi. Nudien nezinu, tas papīrs aizgāja uz pārstrādi vai pasākums bija tīri ideoloģisks, lai bērneļiem būtu ko darīt. Mož to visu nokurināja turpat, ciema pāris bokmāju centrālapkurē.
Milzīgo plastmasas iepakojumu nebija, kā arī neatceros, ko darīja ar folijveidīgajiem iesaiņojumiem.
Apmēram pēc šādas shēmas viss raičiks arī saimniekoja. Var gadīties, nekāda atkritumu nodošanas servisa nebija vispār, interesanti kā tagad. |
|
|