| |
[Nov. 16th, 2017|11:49 am] |
Beidzot nobeidzām objektu. Tas bija izsūcoši, sen nebiju jutusies tik notrenkāta, ilgtermiņā ķerot to sasodīto momentu, kad starp mākoņiem uzspīdēs saule. Un tad vēl mūsu daiļā un negausīgā četrkājainā draudzene pamanījās nokļūt uz operāciju galda, sīkais frankenvīnijs.
Bet nu jau tā kā labi, konkrētie akmeņi no sirdīm noripojuši. |
|
|