| |
[Sep. 12th, 2017|04:43 pm] |
Šodien objektā nemūsu prorabs jautāja, vai mēs kādreiz esam strādājuši fizisku darbu. Tur I. uzreiz atteicās turpināt ar viņu sarunāties, un pat es atļāvos uzbrēkt.
Mēs tobrīd bijām nejauki nikni ar pamatīgu šoku un kā lai dzīvo tālāk fonā.
Šorīt, ierodoties objektā, konstatējām, ka aizgājis viss alpīnisma inventārs, nu tāka pa tīro, uzkabes, bleķi, ķiveres.
Un tās ir lietas, bez kurām mēs nekādi nevaram iztikt. Sarēķinot zaudējumus, ap 750 eiro uz personu.
Igauņu vadošais darbinieks laikam nestresoja vispār. Tipa, man te ir 10 cilvēki, ja līdz vakaram neatradīsies, likšu visus rindā.
Es neticēju, ka atradīsies, jo tā vienkārši nemēdz būt, bet tas mērglis laikam samīzās. Varbūt nebija iedomājies, ka no turienes būs pārāk sarežģīti iznest.
Neesmu vēl noticējusi, ka manas mīļās mantiņas nozagtas, tagad jādabū līdz apziņai, ka atradušās.
A tas prorabs gribēja, lai mēs saprotam, ka visu dienu fiziski strādājuši cilvēki jau nu nevilksies uz kādu tur ento stāvu pa pakšiem zagt. Kā tad. Itkā nevarētu darba laikā izmest līkumiņu. |
|
|