| |
[May. 7th, 2017|12:11 pm] |
Audumos man vienmēr patikušas rūtis un svītras, bet tikai nesen sajēdzu, ka tas drošvien tāpēc, ka es visur meklēju sistēmas un struktūras. Rāmjus, ar kuriem rīkoties.
A puķainos, nu kur tur kādas gandarošas struktūras sazīmēsi, viens vienīgs bardaks. Un tāda kārtība kā laminātā, kur tas pats zara caurums trīsreiz pēc kārtas vienā dēlī(protams, pārspīlēju), arī dur acī. Vispār patīk kā izskatās puķaini audumi, bet puķainās kleitās es nejūtos es.
Punktains man pat pa gabalu nepatīk un nekad nav paticis. Bērnībā gan bija paššūta ļoti iemīļota vasaras kleita baltiem punktiem uz oranža fona, bet tur drīzāk darbojās tas oranžais manos ne pārāk krāsainajos padomju laikos. Varbūt jāizdomā un piesardzīgi jāparāda sev, ka tie bumbuļi arī var būt tīri glīti. |
|
|