| |
[Nov. 30th, 2015|03:35 pm] |
Es jau atkal nesaprotu, kur jūs(izņemot bērnu vecākus) to dekupāžu raujat, es viņu dzīvē neesmu redzējusi, tik, cik dažās popularizējošās bildītēs cibā.
Nu, nav jau nekāda aukstā māgsla, bet, kamēr cilvēks pats to apzinās, vispār neko šausmīgu neredzu. Tāda knipelēšanās ir meditatīva nodarbe ar radošu(jā gan) ievirzi, beigās esi saštukojis(acīmredzami) savām rokām kko,kas liekas skaists un tipa ir vajadzīgs, tātad, ir gandarījums, plus trenē sīko motoriku, kas ir ļoti svarīgs bonuss. Un, ja beigās vēl kāds grib to apšaubāmo darinājumu pirkt, tak vispār brīnišķīgi, nerēgosies pašam acu priekšā. Vienmēr visos laikos ir bijis cilvēku daudzums, kas šādu produktu patērē, nekas, ka mūsdienās tas produkts var būt pilnīgs apsmiekls, gan jau būs vēl sliktāk :)
Vidējais cilvēks maz pirkstiņus kustina, rokrakstīt vairs lāgā nemākot, ko nu tur, ilgi čakarējas diegu adatā ievērt un mezglu aizmest, tā kā- uz priekšu, dekupēt, tamborēt mandalas,šūt krustiņdūrienā latvju rakstus un partijas lozungus. Var gadīties, tas pievienos dzīvei kādu patīkamu niansi :) Varbūt radīsies izpratne par rokdarbiem vispār, varbūt kādam sagribēsies iemācīties rakstainas zeķes noadīt vai restaurēt(salabot nevis paslēpt lažas) galdu. Tas ir kā satraukties, ka bērni lasa ne to, kur varētu priecāties, ka lasa. Gjau dekupētājiem nav plāna pārņemt varu pasaulē un noslīcināt to dekupāžā.
Manā šausmu klasifikatorā šausmināties par dekupāžu un citādiem izdzimumiem ir tāpat kā šausmināties par legingiem un krokšiem, tb, normāli, nekas īpašs, nav pat vieninieks 10punktu skalā. Daiļās latvju zeltenes ar dieviešu dzīves mākslu un iedvesmojošiem citātiem manu naida stīgu aizķer pamanāmāk.
Un nē, es neprotu dekupēt, bet varētu, ja vajadzētu. Bet nealkstu.
Uz šīm pārdomām mani iedvesmoja kautska dekupāžas posts(jeb kā to postu cibkorekti sauc?). Vēl ir padomā kkad drīzumā varbūt pārdomāt par ārkārtīgi politnekorektajiem grieķu mītiem un varoņteikām, kas mans pēdējais šausmināšanās resurss. Bērnībā tos mītus savādāk uztvēru, tie bija mani mīļākie mīti. |
|
|