| |
[Nov. 17th, 2015|10:21 am] |
Man likās, ka 18. jau šodien.
Atkal redzēju sapņos omammas māju, aužamistabu. Reiz tur bija stelles, skapis ar viņas smalkajām kleitām, un no kleitām brīvās vietas piebāztas ar dzijām un pašaustām lietām, nu tā, ka tiešām līdz ūkai. Tur vienmēr bija auksti, kad audu es, tika iestiepta "saulīte", bet daudz tas nelīdzēja.
Un tās kleitas. Drīzāk gan tie audumi, samti, tafti un brokāti. Ne mazākās jausmas, kādā melnajā tirgū tādus varēja dabūt, veikalos noteikti nē, jau maza lupatiņa tāda auduma bērnu vidū bija apskaušanas vērta.
Bērnībā es sapņoju, ka varētu nepieskatīta un nebakstīta rakties pa tām drēbēm un dzijām pēc sirds patikas, atrast visādus dārgumus un pievākt tos sev :) Laikam nekas nav mainījies :) |
|
|