| |
[Oct. 10th, 2015|04:21 pm] |
Biju kvestā uz veikalu, iepirku dežūrlietas un žogu krāsu*.
Tam, ka man atkal vairs nav telefona (kas mani bezgalīgi iepriecina), ir neliels blakusefekts. Es nezinu, kad biedrīši, sertifikātiem vainagoti (cerams), atgriezīsies no Bratislavas. Vakariņas tāpat taisīšu. Gatavot nav nekas ekskluzīvs, daru to gandrīz katru dienu, šoreiz būs īru sautējums. Žurkas gan nav, bet, cik atceros, tie tur laivā no šīs sastāvdaļas atteicās.
Žurkas pieminot. Neesmu pārliecināta, vai mūsu terjers vispār tādu ēstu. Viņa zina, ka pret maziem zvēriņiem jābūt labai, pat ja mazie zvēriņi kož kājās.
* par žogu krāsu dzimtajā ciemā, kad es vēl biju maziņa, sauca visādus tonētos liķierus. Nav ne jausmas, vai citos ciemos darīja tāpat. |
|
|