| |
[Sep. 12th, 2015|10:09 pm] |
| [ | music |
| | Nāc ārā no ūdens | ] |
Vakar krāsoju viltotas flīzes plītspriekšā, palika pāri krāsa un pielīda radošumiņš. Rezultātā pusi lielās istabas grīdas sedz salātzaļa uz padomju brūnās variācija par klasīšu lecamo, kādi 40+ laukumi. Suns pārbrauks no laukiem, būs šokā.
Lūk. Radošumiņš pielīda, izpaudās radoši, что вижу, о том пою, cak cak, uzreiz redzams rezultāts, tīrais prieks, sliktā apgaismojumā divtik daiļi, tagad tāds apmierināts grib līksmi dejot. Kas šim, ka tik smuki, jēgas piešķiršana ar saprātīgu ciparu sarakstīšanu divos līmeņos (bērniem un man vidējam pieaugušajam)ir ķermeniska un matemātiska padarīšana.
Uz virtuvi joprojām jāiet kā alpīnistam, krampējoties skurstenī un līmējoties pie sienas. Ceru, līdz vakaram nožūs.
Vēl sāku adīt zeķes. Pieliku trešo krāsu, uzradās spēcīgas asociācijas. Skatos uz adīkli, redzu Mondriānu. |
|
|