| |
[Apr. 5th, 2015|10:43 am] |
Juceklītis par tēmu Klusēšanas Zelts.
Es par to zeltu nemaz neesmu tik cīši pārliecināta.
- Kas tev kaiš?
- ...
Nav jau vienmēr viss skaļi jāpasaka, bet, varbūt, sakāmvārds veidojies laikmetā, kad gudrais vergs tur muti, kamēr kurnošais dabū pa mizu. Tas ir, mutes aizbāšanai un nolikšanai ērtā vietā.
Manas paaudzes ābecē pie mazā Iļjiča galviņas bija uzraksts: "Runāšana sudrabs, klusēšana zelts". Bērniņ, turi muti un klausi, ko skolotājs saka, viņam vienmēr taisnība.
Arīdzan, gudro sievu, kas klusējot smaida un pienes galošas, lai kādam nav jākāpj tekošā jumta peļķē plāniņa vidū, tak neviens nekad neatstās (bet varbūt tā ir mīlestība? ). Ne tā kā to kašķuvāceli, kuras bļāvienus, ka sējas laiks jau beidzies, bet zeme pat vēl nav uzarta, dzird viss pagasts.
Jo mazāk jūs runājat, jo mums mazāka iespēja vērst to pret jums. |
|
|