| |
[Mar. 16th, 2015|10:08 am] |
Interesanti, kāda būtu mūsu pasaule, ja vecā pasaule nebūtu jauno pasauli tik skarbi izdrāzusi. Ja tas nebūtu noticis tik alkatīgi.
Grūti iedomāties, ka nav kartupeļu, tomātu, ķirbju, jūrascūciņu, tabakas un maiju kalendāra.
Pasen lasīju stāstu par vēstures pārtaisīšanu. Nākotnes cilvēki grib izlabot tās šausmas, kas pēc Kolumba tika sadarītas, un iznāk, ka amerikāņi atbrauc uz eiropu staltos kuģos, līdzvērtīgi spēkā un inteliģencē (un labvēlīgi), un tālāk viss notiek sadarbojoties nevis izgriežot.
Diemžēl, es ne pārāk ticu, ka mēs jebkad varēsim pārtaisīt to, kas noticis. Pārrakstīt, to gan jā, to mēs jau tagad itin labi pieprotam gan individuālā gan globālā līmenī.
Ja mēs kādreiz tiksim pie laika mašīnas, nez kas būs pirmais, ko cilvēce steigs darīt. Varbūt tajā nākotnē palūrēt uz pliku Kleopatru (fūu, nemaz nav smuka!) nebūs pirmais, kas ienāk prātā. |
|
|