| kam no garkājtētiņa bail jeb vispārzināmas lietas |
[Feb. 24th, 2015|10:34 am] |
Esot urbānais ticējums (nekad neesmu ko tādu dzirdējusi), ka šie esot neprātīgi indīgi, un cilvēkus glābjot tikai tas, ka tētiņam nav gana spēcīgu heliceru, lai pārkniebtu cilvēka ādu. Patiesībai neatbilstošs, heliceras ir gana spēcīgas, bet indes nav. Kas to būtu domājis :)
Četri spalvainu kāju pāri un divas acis. Rumpis ar galvu vienā gabalā. Dzīves ilgums apm. gads.
Dzīvo visā pasaulē. Austrālijā ievazāti no Eiropas, nejauši. Tas noteikti nebija grūti.
Tētiņš nav izvēlīgs, ēd arī zirnekļus (par sevi krietni lielākus, arī indīgus), kas zirnekļu apsēstās vietās varētu būt vērtīgi. Bada laikos ķeras pie tādiem kā pats.
Man vienmēr bijis žēl, ka nabadziņiem tās garās kājas, kuras tik viegli sabeigt/pazaudēt, bet tā, izrādās, ir priekšrocība.
Izbiedēts kratās, ievibrējot tīklu. Skaidrs, ka tādas šausmas pamanot, ienaidnieks bēg neatskatoties. Būs kādreiz jāpavēro centīgāk.
Nav daiļamatnieks, tīkls ir lamatas nevis simetrisks skaistums rasas pilienu mirdzināšanai. Bez tam, garkājis diezgan labi tiek galā arī bez tīkla. Vienmēr taču var aizlīst uz svešu tīklu un aprīt tur esošo ar visu saimnieku. Arī no maitas neatteiksies.
Bet nasks pēc vella, noslauki tīklus vienā stūrī, pēc pāris stundām šis jau kārtīgi izpaudies metru tālāk. |
|
|