| |
[Feb. 7th, 2015|05:30 pm] |
No rīta pa galdiņu rāpoja kkāda blakts. Vēlāk nedaudz nožēloju, ka neapskatīju tuvāk, vai gadījumā pēkšņi nav kkāda dieva sodība tarakāns. Tagad varu vērot tā saucamo garkājtētiņu, kurš, jau paspējis visus priekšdarbus, enerģiski sūc, kājeles ritmiski tirinādams. Kamēr rakstīju, ir jau sasūcies, rāmi karājas ar savu blakti apkampienā. Starp citu, divreiz lielāku kā pats.
Nekad nebiju redzējusi zirnekli (šitie gan nav zirnekļi, ja kas) tik tuvu un nepārprotami darām TO. |
|
|