| |
[Dec. 31st, 2014|10:22 am] |
Uz kaimiņmājas paslīpā jumta vārna sniegavīru veļ. Vai varbūt bumbu, ko uzritināt gājējam.
Tizlojas sniegā līdz pusspārnam, smieklīgi šļūkā un nepārprotami bīda. Apnika.
Vēl mums ciemā žogvāvere Rasa, kamēr saimnieks lietuvā. Vizuāli pilnīgs pretstats jēram, tieva garkājaina skrējēja ar smalku lapsas purniņu un lielām daiļām pūkausīm, ļoti tramīga paglaudīšanas ziņā. Ieriktējusies ar skatu pa logu, kur var redzēt vai papiņš nenāk pakaļ un slepeni aprūkt pa ielu staigātājus. Skatos uz viņu, ļoti skaists sunītis, nav nemaz jābūt obligāti bulterjeram. |
|
|
| grafo |
[Dec. 31st, 2014|12:51 pm] |
| [ | mood |
| | vēl kko ierakstīt gribējās | ] |
Man šis gads ir bijis tāds nekāds, kas galīgi nav slikti. Nesen mēģināju saskaitīt, kas tad šogad ir darīts, un sanāk, ka nekas daudz nav darīts. Visdrīzāk, kkas ir aizmirsies, jo ēst pietrūcis tikai, kad slinkums uz veikalu aizvilkties, piem., vakar.
Kurš ir gada objekts, gan nav ilgi jādomā, tas noteikti būs arī piecgades objekts. Un nav nekā tāda, par ko gadiem būtu sevi jāgrauž, ka varēja jau labāk un, vispār, vajadzēja citādāk.
Lasot jūsu gada pirmos teikumus, iedomājos, ka pārsvarā mani posti sākas ar es un man, posts gatavais :)
Vēl man pēdējās dienās uzradās apņemšanās, ko es nemaz tā īsti neapņēmos (no sērijas- būtu labi, ja..), sakārtot noliktavas kambari un instrumentāriju līdz 1. janvārim. Vēl ir laiks, varētu fiksi apņemties un izdarīt. Man gan labāk patīk vnk izdarīt. Tās apņemšanās tik tāda sevis mierināšana, prokrastinēšana, lai nevajadzētu tagad un tūlīt, jo TAS VISS taču nav ne vienkārši un ātri, bet priekšā vesels gads, gan jau kaut kā paspēs.
Un vēl man nesen pieleca, ka neesmu es vairs nekāds aplis (objekts, ar ko asociēties), esmu kvadrāts. Dažreiz, skatoties uz kvadrāta iebiedētajiem cilvēkiem, nav skaidrs, smieties vai raudāt, un vai tiešām tas viss ir pa īstam.
Vakarā varbūt būs ugunskurs, kaut kas taču jāsadara, un sen nav kurināts. |
|
|