| |
[Nov. 6th, 2014|08:48 am] |
|
Par skursteni es šovasar dziedāju, skurstenis mūs ir atradis internetā. Liels apaļš skurstenis ar birstošu augšu. Kopš ģipša fabrikas tādā nav būts, un man atkal ir dalītas jūtas. Redzēs, šodien varbūt uzkāpsim paskatīt tuvumā, cik liela tā postaža. Man gan labāk patiktu strādāt vietā, kur pusrīga nevar mani redzēt nedaudz atgāžot galvu. Eh, nevar saprast. Slava jau forši, protams, bet lifts foršāk. Kāpt 9stāvenes augstumā pa kkādiem tizliem kāpšļiem varbūt nav ne vainas, ja tas ir jāizdara vienreiz un izklaides pēc (jo tad to var nedarīt hehe), darbs mēdz būt nomācošāk un besīgāk. Un tas, ka kāds skatās uz tevi neta kā uz supervaroni glābēju neta trako, takā ar apbrīnu takā ar šausmām, to nemaina. |
|
|
| |
[Nov. 6th, 2014|01:54 pm] |
Atliec uz rītdienu, un tev ir brīvdiena.
Meklējot vairāk arhitektōniski vēsturiskas informācijas par jauno objektu, neko vairāk tā arī neatradu, diemžēl. Toties atradu ko citu. Apbūvējot kkotur kkurtur, tika izveidota skanste. Mmm? Ne prātā nebija nācis, ka skanste varētu arī kkas būt, bet tezaurs paskaidro:
skanste -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1. Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
2. pārn. Valnim līdzīgs (kā) veidojums.
Cik cilvēku varētu zināt, kas tā skanste tāda? Tik skaists vārds, tik nepelnīti nelietots, iekļaušu leksikōnā. Nevaru gan uzreiz iedomāties, kur lai lieto . Pārnestā nozīme vilinoša, piem, dzeju varētu rakstīt, tipa- Jūtu kā tava skanste Nelaiž mani klāt Un vārga pienene Tev rokās, māt.
Tas tā, pēdējā laikā cibā daudz visādu dzeju, poēzija tomēr cilvēku ietekmē, un tad vēl tas pilnmēness, tas pilnmēness..
No visām cibas dzejiņām visvairāk atmiņā palikusi šī brīnišķā divrinde http://klab.lv/users/zvaigznjustari/28348.html |
|
|