| |
[Dec. 27th, 2013|12:47 pm] |
Manā bērnībā nebija nekādu ziemsvētku, tikai jaungads. Un vienīgais izziņas avots par šo tēmu bija visādi latvju klasiķi.
Tad sagāzās PSRS, un es uzzināju daudz jauna par veco. Diemžēl, tas sanāca tieši manā pusaudžu dumpīgajā periodā, un man nepatika. Kā daži skolotāji momentā pārmetās par kristiešiem, mācīja garīgas dziesmas dziedāt un par To Kungu vēstīt. Kā mūsu parodija par ģimeni diezgan neveiksmīgi centās tēlot ģimeni ziemsvētku vakaros (tagad man vecāku ir pat nedaudz žēl, kaut paši vainīgi), bet man gribējās prom no tā visa. Iecietība un sapratne man tanī vecumā bija tikai vārdi, tāpat kā draudzība vai, pasargdies, mīlestība. Šodien vismaz saprotu, ka, ja es ko nejūtu, tas nenozīmē, ka tā nav.
Tagad es šo svētku kristīgo variantu atzīmētu tikai bērnu dēļ. Varētu gadīties, ka es tos savus neesošos bērnus izvalkātu gan pa pagāniem gan kristiešiem, gan krišnām :) Pie pagāniem pirmkārt.
Un tagad - nāk laimīks jaunais gads :)
http://www.youtube.com/watch?v=5gNQhijOKa0 |
|
|
| |
[Dec. 27th, 2013|10:33 pm] |
Kad izauga dekoratīvie ķirbji, no kuriem nav gandrīz nekāda labuma, padomāju, ka var tos kaltēt un taisīt traukus. Ja ne tējas, tad kur skrūves sabērt. Tam bija jābūt tik vienkārši, ar to pat homo neerectus būtu jātiek galā. A nē, tur stundām ilgi jāskalo ar verdošu ūdeni, jāvelk smadzenes pa ausi mīkstums pa caurumu, tad ar smilšūdeni jākrata, kamēr šis galīgi no iekšpuses izģērējies. Tad izkaltē, un ir pudele. Nu, ja nesapūst, protams. |
|
|