| |
[Dec. 1st, 2013|11:18 am] |
|
Atverot aizkarus no rītiem, ceru, ka pretī būs balts. Kā nav tā nav. Un ar visu gaidīšanu, zinu, ka pienāks tas baltais rīts, kad es atvēršu aizkaru un pārsteigumā mazliet salekšos, jo tas vienmēr pienāk kā negaidīts. Velcies ka šurp, ziema, nav ko vilkt garumā. Var nākt arī dienā. |
|
|
| |
[Dec. 1st, 2013|03:28 pm] |
Pagultē reizēm dzīvo bubulis. Tas ir tad, kad zvērs palien zem zem gultas un kļūst par Briesmīgo Zvēru. Briesmīgais Zvērs, lienot gandrīz uz vēdera, pārbīda kasti uz riteņiem, rēc, lokās un ārdās pati ar sevi. Ja es rēcu pretī, viņa nedaudz uzkurinās. Vai kutinu pakaļķepas, kas jaukāk, bet to vietā ātri parādās purniņš. Rēcošam purniņam, savukārt, var kutināt pūkaino apakšžokli. Tam gan vajadzīga zināma veiklība. |
|
|