| 5 kapeikas |
[Oct. 9th, 2013|12:32 pm] |
Man nekad neviens nav ne piedūries ar velo, kur nu vēl apdraudējis. Arī rupjības neesmu dzirdējusi. Varbūt maz parādos vietās.
Bet. Ejot pa šaurām/skaļām vietām, sevišķi pa tiltiem, mēdzu paskatīties arī atpakaļ tieši šā iemesla dēļ- vai kāds nevēlas man tikt garām. Un, ja man ir lielas paunas, jo īpaši. Pat savu mugursomu publiskās vietās es uzmanu un piebāztā sabtransā noņemu no pleciem un turu rokā pie kājām nevis grozoties iztīru perimetru (kaut gan dažreiz ai kā gribētos :) ). Nu, ir jau man problēma, ka brīžiem par daudz cepos, ka tik kādam netraucētu, bet labāk tak tā nekā, kā rasbainieks minēja, vnk tupa nekad neiedomāties, ka kāda taciņa būtu jādala ar citiem.
Pati ar velo nebraukāju, jo bail. Man riska netrūkst, nav vēlmes papildus riskēt ar savu kaulu sabojāšanu, pie kā mana iespējamā velobraucēja karjera visdrīzāk novestu. Šitāds adrenalīns mums nav vajadzīgs. |
|
|