| |
[Aug. 29th, 2013|12:33 pm] |
Nozagta brīvdiena. Vēl tikai jātiek galā ar sirdsapziņu. Kas, patiesībā, dīvaini.
Par tiem 17,27 utt.. Kad tuvojas 40, saproti, ka vairs nav priekšā visa dzīve, pat ne puse, un, ja sagribēsies ko radikāli mainīt, var nebūt laika. Tas gan mani nesatrauc, es tāpat cenšos izvairīties no situācijām, kurās man kkādi ūbersvarīgi lēmumi būtu jāpieņem. Tagad, iekš saviem 38, es noteikti jūtos vairāk es pati (lai kas tas arī nebūtu) kā jebkad agrāk, kad mani ietekmēt centās visi, kam likās, ka pareizi dzīvot ir citādāk. Mhm, tagad neviens vairs lāgā neiedrīkstas mācīt mani dzīvot no savām vecāka/gudrāka cilvēka virsotnēm :)
Gadās jau pa kādam gan, kurš grib mētāt savus baļķus pa manām skabargām, bet tas nav no vecuma atkarīgs.
Es būtu ar mieru būt pavisam sirma un grumbaina jau tagad, ja tā varētu garantēti saglabāt kustēties spējīgu rumpi līdz beigām. |
|
|