| |
[Aug. 15th, 2013|03:54 pm] |
|
Pirms dienām uz piemājas betoniem uzradās tas, kas nu bija palicis pāri no baloža. Šorīt izskatās, ka kādam atkal spalvas putējušas. Ir mums te vanags Āgenskalnā. |
|
|
| |
[Aug. 15th, 2013|08:17 pm] |
Tikko ar lielām pūlēm dekapitēju milzīgu rotaļu nedakamieli, kuru suns bija izdrāzusi pa visām vīlēm. Tas bija šausmīgi un nebūt nebija vienkārši. Gribēju to darīt ar mačeti, kas vienmēr asa, bet tās nebija mājās, tāpēc pamēģināju ar visādiem instrumentiem.
Tagad galva nojumē žūst, bet līdzjūtību izsaucoša paskata rumpis, kurš manai empātijai liek iekaukties, mētājas multifunkcionālā vietā, kas ironiski tiek dēvēta par garāžu. Skatos uz viņu un sirds man dzied man ir dalītas jūtas. Līķis. Ar sintētiku piebāzta mantiņa.
Galva izžūs, tiks uzpucēta un pie sienas, kā jau viņi tās trofejas pie sienām naglo.
Bet ar līķi ko darīt, tā ir problēma. Konteinerā ieštopsēt, tur vairāk kā puskonteiners uzreiz pilns, bet mums attiecīgo tilpumu vajag nepieciešamākām nepieciešamībām. Dedzināt nedrīkst, tas būtu pretīgi. Aau, un es toč negribu viņu dalīt smalkāk, jau tagad jūtos kā tāda brutāla slepkava, par spīti tam, ka piebeidza viņu suns, un viņš nekad nav bijis dzīvs. |
|
|