| |
[Jul. 15th, 2013|07:40 am] |
Ja dabiskais mošanās laiks ir ap pusseptiņiem no rīta, tur vēl var visādus labumus atrast. Bet, ja miegs neizturami uzmācas ap 10 vakarā, tad kāda vairs sabiedriskā dzīve. Ap 10iem vakarā tauta tikai sāk kravāt čemodānus, lai brauktu, kur zāle zaļāka.
Palikšu par cīruli un būs jāmeklē jauni draugi, jo vecos vairs nekad nesastapšu režīma dēļ:D
Ko es darīju nedēļas nogalē? Ēdu. Un daudz. Pierīta pašsajūta nav tā labākā pašsajūta, toties muskuļiem kādas dienas nebija jāēd pašiem sevi.
Un ko cilvēks lai sadara tik agri brīvas dienas rītā, kad būs beidzis drukāt nevienam nevajadzīgus vārdus? Lai dodas konfrontēties ar realitāti, kas pilnā mērā ir atgriezusies un nemaz nav mainījusies pa šo nelielo atšķirtības mirkli. Realitātei nav ne vainas, kopš tā padarījusies ievērojami klusāka.
Šito jau es laikam esmu pieminējusi ne reizi vien, bet nu sakiet man, kāda velna pēc, sēžot zaļumos (putniņi puķītes sienāzīši koki), vēl vajag mūzikas aparātu sev blakus? Lai varētu runāties sabļaustoties un tās pretīgās, līdz riebumam apnikušās koku šalkas nedzirdētu? |
|
|
| |
[Jul. 15th, 2013|12:19 pm] |
Sadomāju sapirkties nookgrāmatas. Kad ko tādu sapērk, tad vēlāk, kad nav naudas, ar tīrāku sirdsapziņu var zagt.
Un, ko domājies, nekādi nespēju aizpildīt anketu. Nutak nevar būt, ka tie mājdzīvnieku bērni arī e-grāmatas tik UK izplata. Kaut ko es, tātad, daru nepareizi. Un, ja es vēl ilgi darīšu nepareizi, man pāries apetīte uz legālu biznesu. |
|
|