| kas nav ar mani, ir pret mani |
[Jul. 4th, 2013|12:01 pm] |
| [ | mood |
| | gandrīz brīvdiena | ] |
Kāpēc man mazliet apnicis uzklausīt raudātājus un sašutušos. Viņiem jau nekad nepietiek izklāstīt savu sāpi, viņiem vajag, lai uzklausītājs pieņem viņu viedokli, uzskata, ka labais, gudrais, skaistais un visādi citādi eņģelīgais stāstītājs ne pie kā nav vainīgs, tie pārējie ļaunie un stulbie cilvēki vainīgi. Viņi nesaprot, nepalīdz, interpretē, tenko.
Un, ja nu tev ir sanācis kkā to savu viedokli pieminēt, vari būt drošs, ka jau griezies dzīves mēslu centrifūgā, kur tavs viedoklis, kad atkal tevi sasniegs, būs tā mainījis formu un krāsu, ka neatpazīsi. Ja ne droši piesaitētā birka- viņa teica, ka.. Kā tad, jā, tā viņa teica.
Un tas man pieriebies. Lūdzu, nāciet, stāstiet, runājiet, bet nepieprasiet, lai es nostājos jūsu pusē.
Atceros, reiz bija meitene Astrīda, kura nerunāja. Villijs teica, ka viņa nekad nerunājot. Varbūt tas ir veids kā tikt galā. |
|
|