| |
[Apr. 8th, 2013|12:35 pm] |
Kukaiņi ta kukaiņi.
Laikam jau pavasaris tomēr nāk, virtuvē valkājas pāris mitrenes un dakšaste. Ne vienas ne otras man nepatīk. Bet tas ir progress, jo bērnībā, kad vajadzēja pagrabā kartupeļus pārlasīt, tās bija šausmas un ārprāts, jo mitrenes man dziļi riebās, un viņu tur bija daudz.
Atceros šausmīgo gadījumu, kad biju pagrābusi tādu lielu saasnojušu kartupeļkalnu un ērtības labad ielikusi klēpī. Kad atasnošana gāja uz beigām, ar brēcienu lecu kājās un riebumā purinājos, jo viss klēpis bija pilns ar tām derdzīgajām radībām :D
Spīļastu jāņogkrūmos gluži tik daudz nebija. Bet pret tām man respekts joprojām, rokā paņemt negribas nemaz, kgan neviena nekad man nav iedūrusi un, visdrīzāk, ar savu maigo dakšiņu varētu tikai pakutināt manu biezo ādu. |
|
|