| |
[Mar. 25th, 2013|05:06 pm] |
Man vēl joprojām ik pa brīsniņam uznāk vēlme kaukt. Bet, tā kā ir zināms, ka tas nelīdzēs (vai varbūt es vienkārši kautrējos, jo manas gaudošanas prasmes nav pārāk izkoptas), es mazgāju visu, kas netīrs, zāģēju malku un domāju, kā varētu sevi izdzīt tā, ka ne par ko vairs nebūtu jādomā.
Protams, ka viss būs labi (mēģinu sevi pārliecināt :D), ne pirmā ne pēdējā reize. Nebūs te nekādas determinācijas, ja, tūlīt būs silti, saulīte pa zemes virsu ripos, un visas pasaules apkures varēs iet uz, teiksim, 36. elles loku, kur es par tām neinteresēšos vismaz mēnesi vai divus. |
|
|
| uzmundrināšanās, garlaicīgi |
[Mar. 25th, 2013|06:22 pm] |
jeb lietas, ko man nekaitētu atcerēties.
Man ir visas četras ekstremitātes, kas labi darbojas.
Nav nekādu mirstamvainu, vismaz, esmu vēl dzīva.
Man ir daži labi draugi, kuri mani morāli un amorāli atbalstīs, piedzirdīs, palutinās.
Nekas šausmīgs nav noticis.
Tātad, kas ir noticis.
Nauda beidzas, var teikt, ir beigusies. Padomājies, marts/aprīlis vienmēr tāds. Aizņemsies rēķiniem minimāli, paveģetēsi. Sāksies sezona, vēl mēnesi paveģetēsi, lai atdotu aizņēmumu. Jo uz tiem nelāgajiem kantoriem, kas tev parādā, nav vērts paļauties.
Skurstenis jāpārmūrē, var teikt, jāuzmūrē no jauna. Biju uz jumta, apskatījos. Paraugdemonstrējums par biedinājumu tiem, kas lēnās degšanas gruzdēšanas krāsniņas močī dūmvadā bez čaulas, viena vienīga darva.
Arī bez tā viņš jau rudenī bija bēdīgā stāvoklī, nu, neizvilka. Mož no landlorda varēs javai izspiest, nav jau tas tik dārgi. Un varbūt nafig skursteni, ielaist čaulu, līdz nākamrudenim kkā to summu atlicinātu.
Nekas tāds, par skursteni vispār var apsmieties.
Also, cienītā, aiz kam tu nelīksmo? |
|
|