| |
[Feb. 21st, 2013|05:19 pm] |
|
Kopš ir šitais jaunais sniedziņš, pagalmā ļoti iezīmējušās kaķu tranzīttakas un mīļākās vietas, kur forsēt žogus. Šos maršrutus kaķi mīl lietot, un regulāros personāžus es pazīstu vaigā. Visjocīgākais radījums ļoti sen nav redzēts, laikam būs citos medību laukos. |
|
|
| |
[Feb. 21st, 2013|05:59 pm] |
Piezvanīja biedrs elektriķis un pabesījās vestītē.
Strādā kkādā biedrībā, kas izīrē telpas un noliktavas kam nu vajag.
Šodien viņējā (apsaimniekošanas tajau laikam) kantora priekšnieks un galvenais akcionārs sasauc ilggadējos darbiniekus uz sapulci. Tā un tā, es te tagad esmu iegādājies daudz visādu jaunu smuku tehnikas brīnumu par miljons naudiņām, tagad mums visur būs videonovērošana. Nē, jūs tikai neiedomājaties, ka es domāju, jūs zogat, bet nu tā, lai tur neviens haltūras netaisītu un tā. Un, ja jūs redzat, ka kkas kkur ne tā notiek, droši nāciet nostučīt. Patriotisms, lojalitāte un tā.
Ilggadējie darbinieki aprēķina galvā algas proporcijas pret iespējām kko nospert, un secina, ka nožēlojamas, un, ja tas būtu tik svarīgi praktizējams, viņi jau sen būtu atraduši citu vietu, kur to darīt atmaksātos.
Tanī pašā laikā, tur ir miljons melno caurumu, kur investīcijas vajadzīgas kā ēst, nomniekiem būtu svarīgāk, lai ūdens no krāna nesmird, nevis kkādas tur teorētiskas štata elektriķa haltūras. Pakāpieni pie galvenās ieejas izskatās kā pēc kara, un vēl daudz tamlīdzīgu figņu. Par kurām darbinieki vairs nenīd, jo ir to darījuši gadiem bez jēgas.
Tā notiek. |
|
|