| |
[Feb. 20th, 2013|06:44 pm] |
Laikam pienācis pasaules gals, viņa nav mājās, bet normāla cilvēka atribūts tepat vien ir.
Sazin kādēļ noskatījos dokumentālo filmu Vai viegli būt jaunam. Tas manī izrasīja daudz pretrunīgu emociju.
Tad skatos otro daļu, tipa Pēc 20 gadiem. Mja. |
|
|
| |
[Feb. 20th, 2013|10:28 pm] |
Viss, tunci vairs neēdīšu, palika viņa žēl. Vispār zivju palika žēl.
Un tad nu es te esmu- gaļu ēdu, mierīgi varētu arī neēst, bet zivis man garšo. Un, ja es tagad nēēdu vairs tikai tuncīti, kkā liekulīgi sanāk, jo necieš jau tuncis vairāk kā sardīnes un citi lopi. Figova, zivis un greipfrūti, šķiet ir vienīgais, kas man šobrīd garšo, pat siers nerūp.
ĀAaaaa, vēl šito man vajadzēja. |
|
|