| |
[Feb. 15th, 2013|04:00 am] |
Es tur biju. Tur smirdēja. Nepadomājiet, es proletariāts, ne cimperlīga, bet tur reāli smirdēja, pēc Veciem sviedriem, ja es tā smirdu (un es mēdzu), es mazgājos, jo to negribas paciest, kur nu vēl citiem likt.
Bet jauki palēkājām citur.
PC.. Aj. Negribu gulēt, bet visi tāpat guļ, kas cits man atliek. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2013|02:10 pm] |
Landlords vienmēr atnāk negaidīts.
Nenu, gaidīts jau ta bija, tikai stundu vēlāk. Tā nu es ar savu sprādzienu makaronu fabrikā uz galvas šo laipni uzņēmu, fonā neuzkrītoši dzerot citronūdeni. Un viņš izmantoja manu vājuma brīdi un viltīgi pārvēla attiecības ar rīgas ūdeni uz maniem vārgajiem pleciņiem.
Dadzīvojusies. Visu mūžu man paticis, ka nav nekādu sasodītu līgumu, a šetev, šitā hata mani spiež uzņemties visādas likumīgas saistības ar lieliem un biedējošiem kantoriem. Un kas un kad kārtos grāmatvedību, a? Trallina te, būtu apskatījusies uz savu īpašo mīlulīti elektrības skaitītāju. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2013|05:47 pm] |
Dalīšos es ar atmiņās.
Mani kristīja Liepājā, baptistu baznīcā, mācītājs, kurš drīz pēc tam beidza kalpošanas karjeru, kļuva par aerobikas pasniedzēju un atstāja sievu, ar kuru kopā viņi bij adoptējuši vatik pat ne kādus padsmit bērnus.
Tā notiek. |
|
|