| |
[Dec. 16th, 2012|09:28 am] |
Svētdiena ir īstā diena, kad tīrīt bankai jumtu. Valkā.
UPD.. Tātad aizbraucam mēs uz Valku (jau otro reizi, pirmoreiz ņesošļis kvadraturoj), tuktuk. Tukšs un kluss. Zvans pie durvīm bez rezultāta. Zvans pa telefonu- kā, a jūs neteicāt, ka jums tur kāds, kas ielaiž, vajadzīgs. A, zin, nē, mēs tak uzlidot varam, nafig mums vispār kādas jumta lūkas un tā. A ko es zinu, jūs tak alpīnisti. Mhm, būtu zinājuši, būtu paņēmuši kādus ledus cirtņus, ko skārdā iecirst un pievilkties, un vismaz pāris sienā sadzenamus āķus.
Varētu padomāt, ka cilvēkam, kurš nesaprot, neienāk prātā, ka uz jumta mums tomēr pa parasto jātiek, ja nebūtu pensionāru tantes, kas to visu saprot, un pat par lukturīšiem padomā, jo bēniņos tumšs.
Neko, caur Valku aizbraucām uz Maskačku, atpelnījām vismaz benzīnu un iepazināmies ar jauku namsaimnieku.
Bet šitie tipiņi, kas tagad salīduši visādos apsaimniekotāju kantoros, laikam ir tie paši, kas naudas tērēšanas gados izlikās par darbu vadītājiem pēc shēmas- še tev tel.nr., piezvani, saorganizē [tas gan it kā mans darbs, par kuru man maksā, bet es tak no tā neko nesaprotu, tu tāpat tur brauksi, tad arī saorganizē, un manu procentu neaizmirsti]. Ķēmi.
Un kam bij kārtot caurlaides, ja nav, kam tās uzrādīt?
Vienīgais, kuram no šitā brauciena bija labums, ir nekaunīgais stopētājs, kurš streļīja smēķus un vēl gribēja, lai šo līdz viņam vajadzīgajai vietai nogādā, ko mēs tomēr nedarījām. Bet arī lekciju nenolasīju par tēmu, ka tādi kā viņš maitā dzīvi normāliem stopētājiem.
Šinī tekstā tika izlaisti lamuvārdi, par kuru nepievienošanu uzņemos atbildību jz zazis fasādē. |
|
|