| |
[Apr. 23rd, 2012|12:29 pm] |
Es daudz apdomāju savas darīšanas, un tad dažreiz pēkšņi nedomāju vispār (un tas mēdz rezultēties darbībās, kuras es atkal nemaz negribu klasificēt, bet iestūķēju putekļainajā plauktā ar uzrakstu "kas bijis bijis, nav ko nožēlot to, ko nevar mainīt, pat ja gribētos"). Tas man traucē izveidot savu psiholoģisko portretu :D Es pat nezinu, vai esmu nopietna vai nenopietna persona. Nu, paļauties uz mani varbūt arī var kādreiz, bet labāk nevajag.
Tā jau viss būtu labi, ja pēdējā laikā galējības nešiftotos, un tagad iziešu pagalmā pajautāt sev, kas es esmu :D
Aj, besī būt ar vienu kāju kkur citur. |
|
|
| |
[Apr. 23rd, 2012|09:45 pm] |
Man vajadzētu personu (laikam jau kādu jauku meiteni), kas gatavo ēst un mazgā traukus, nutur, grīdu kādreiz uzkopj, kamēr es daru to, ko es daru , pauze , kreisi labiekārtojos. Iedomājos, mož mainīt orientāciju, bet drīz vien sapratu, ka labāk algots darbaspēks, ko es nevaru atļauties, also, pašai vien nāksies, jo tās neiedomājamās figņas, ko man vajag(izdarīt), tak nevienam citam i ne prātā nebūs ienākušas un nevajadzēs nekad.
Esmu apmierināta, uztaisīju vecķieģeļu sēžamvalni, ideja(vismaz man liekas, ka)tā, kurš kants, melnstrādnieks racējs tetra licējs- me. Bija interesanti, daudz interesantāk kā mazgāt logus, ko ideālajā variantā darītu manis algotā, laikam jau dajebkāda dzimuma persona, kuru algot es nevaru atļauties. |
|
|