| |
[Apr. 11th, 2012|08:38 am] |
Tagad man ir vēl viena upe, pa kuru sapņos laivot. Jaunā man patīk labāk, šonakt nobraucu jau otro reizi. Jauka, sekla upīte ar pāris mazām krācītēm un trīsmetrīgu pakāpienveida ūdenskritumu.
Līdzšinējā upe (kura gan sen nav mani piemeklējusi, bet tāpat atceros trasi) brīžam bija biedējoši plaša, tā, ka knapi krastus var redzēt, nedaudz zāļaina un, visdrīzāk, neiedomājami dziļa. Par to dziļumu domājot, vēders nervozi iežņaudzas, bail man no bezdibeņiem. Gan jāsaka, ka tie platie posmi tur bija vienīgie, kādi būtu reālajā realitātē iespējami.
Tā ka es ar prieku apstiepu laivu apkārt reāli iespējamam ūdenskritumam, patērzēju ar cilvēkiem krastā, un nedusmojos, ka draudziņi nospēruši manus foršos airus (nejauši sajauca, kā tad), atstājot kkādu tizlumu vietā. |
|
|
| |
[Apr. 11th, 2012|08:47 am] |
|
A kāpēc makulatūru sauc par makulatūru? Kas tas tāds vispār par vārdu. |
|
|