| diena pēc jubileuma ka viņu mani |
[Mar. 16th, 2012|06:22 pm] |
Šorīt pirmoreiz mūžā nogulēju dzīves jēgu. Nu lab, dienas jēgu, nu, to iemeslu, kāpēc man vispār bija jāceļas, aargh, vēljoprojām varētu dažu labu iekaustīt, ja tik būtu pa rokai, a to nafig nafig man vienai jācieš kamēr te visādi dzīvnieki uzjautrinās. Es arī gribu uzjautrināties, ja, pagaidi tikai.
Bet. Atslābstu. |
|
|
| |
[Mar. 16th, 2012|06:31 pm] |
Bet man vismaz ir glauni uztīts zaļš, kamēr, es ceru, dažiem konkrētiem folkiem ir beigusies tabaka un loms iet uz veikalu.
Aj, nu labi, laiku jau es pavadīju tīri neko, grēks būtu laikam sūdzēties, tik tā vēlme, lai daži nebūtu vienlīdzīgāki par mani, vīsta mentālās dūrītes, pieļauju, ka gan jau tādas arī kādu brīdi uzglabāt var. |
|
|
| |
[Mar. 16th, 2012|07:04 pm] |
|
Tie tipi melnajos mēteļos ar šallītēm ir kādas sektas pārstāvji? Kkā piemirsās, mormoņi vai jehovieši. Autobusā bij pāris tādu, ar interesi klausījos kā risināja sarunas ar blakusstāvētājiem, vienam bija bļembaks ar uzrakstu stareišina, reizē izkāpām, bet man nebija laika. Bet es zinu, kur ir viņu templis, laikam jau ta jehoviešu. A mož tomēr to otro. Domājams, pirmdiena būs grūta diena, viss, manu mazo draudziņ, ar to mēs arī šonedēļ atvadāmies, lai varētu netraucēti turpināt dekadentisku dzīvesveidu (saķer galvu ). |
|
|