| |
[Feb. 12th, 2012|05:03 pm] |
PSRS laikam zāli nepīpēja, iztika bez tramplīna un uzreiz sāka durties.
Vismaz tāds iespaids no filmām un grāmatām, kur narkotiku traģēdijas parādītas. Neaizraujas viņi tur ar pīpēšanu, veikli kļūst heroīnatkarīgi, sāk izpārdot vecāku iedzīvi un mainīt miesu pret devu.
Manā lauku bērnībā gan zāle gan heroīns bija lieta, par ko raksta grāmatās, bet realitātē nekā tāda nav. Un, kad no lietišķajiem tika izslēgtas pāris zemāka kursa meitenes par zāli un pīšanos ar velnaciema metālistiem (kuri laikam tika uzskatīti par deklasētiem elementiem), mums pārējiem tas likās diezgan normāli, jo narkotikas ir slikti. |
|
|