| |
[Dec. 9th, 2011|12:15 am] |
| [ | mood |
| | estamos aqui cabron bļa | ] |
Ir viens biedrs, kurš mājā ir bijis ne reizi vien, taču es tāpat neatceros kā viņu sauc, bet viņš man patīk. 2 par maz (da nē, kā reizi, ja ne jau par daudz), 3 par daudz (konkrēti par daudz). Ja nu kas, es zinu, kurš varētu būt(tb man patiktu) 3.. Nekā personīga, viss godīgi [kā patīk man]. Dzīvojot uz savu roku ir tik daudz jauku priekšrocību.
Iespējams, es atzīmēšu savu vdienu. Redzēs. Man itkā ciemiņus gribas un vienlaicīgi negribas (bail, ka nespēšu izklaidēt).
Un 2 kāreiz nevar ierasties, jo nav Rīgā, vai tas nav gana labs iemesls priekš 3.?
Atlieku, gan jau. Par to es domāšu rīt (c). |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2011|02:29 am] |
Hey, dzīvnieki, a kur remisija, pankūka, a? Tā nav godīgi, šitā es negribu spēlēties, es būtu visko citu pasākusi, ja nebūtu apsolīts, un nemanīju, ka būtu atcelts(nu kā tā, a?), jo es tik tāpēc mājās paliku, lai radio netraucēti klausītos šonakt. Jūtos vīlusies. Jūtos tiesīga atbildēt ar to pašu. Kādas jau nu ir manas niecīgi nenopietnās iespējas(un vēlmes(vispār jau vēlmju nav)). Kāds nodarījums, tāda atriebība. Nenopietna.
Vispār jau man atkal gribas par to pašu, cik dzīve skaista :D Par spīti remisijai. Nē, ne par spīti, vienkārši.
Darbus labprāt sabīdītu kompaktāk, būtu vairāk brīva laika.
Lai jums jauka diena. Darbs nav mirstamvaina. |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2011|05:26 pm] |
Varētu kāds atnākt uztaisīt ēst kamēr es auklēšos ar slapjām virvēm. Šitāda žļurga uz jumtiem ir ekstrīms pēc kura kājas trīc. |
|
|