| |
[Nov. 23rd, 2011|01:26 pm] |
Vilkos ar darba somu uz netālu rajonu, kārtējoreiz konstatēju, ka apm. 10 kg vispār nekas nav, var drasēt palēkdamies. 20 kg jau ir smagi, pie 25 man paliek grūti iztaisnot ceļgalus un jāsaliecas uz priekšu. Īpaši smagāks laikam nekas uz muguras nav nests pat ne no autobusa pieturas.
Bet ne par to. Atcerējos, kā kādreiz, sirmā senatnē, gājām ar fetiņiem pārgājienos, pārsvarā gar jūru (cik tur visur toreiz vēl bija neapbūvēts, ak), parasti visiem(vai gandrīz) kājas un ne tikai bij noberztas jau pirmās dienas vakarā. Bet mēs tak toreiz bijām gan jaunāki gan spraunāki. Un cik tad mums tās somas tur svēra, neko jau vairāk par 10 kg, pat ņemot vērā ūdens pudeles, griķu pakas un tūristu brokastis.
Īsāk sakot, esmu neizpratnē. Jo nevarētu teikt, ka bieži smagumus uz muguras nēsāju. Vislabāk man patīk nenest neko, pat kabatās lai nezvalstās. Kabatās zvalstīšanās vispār ir pretīgi, iet traucē ar savu kratīšanos uz katra soļa, tad jau labāk somā. Un somā arī visam jābūt tā, lai nekas negrab. Un zoles lai plānas.
Pārdomas par sieviešu apģērbu ražotājiem atstāšu citai reizei. |
|
|
| |
[Nov. 23rd, 2011|07:05 pm] |
|
Man patīk kā nepilnības savā starpā sadzīvo. |
|
|