| |
[Oct. 27th, 2011|12:23 am] |
Šausmas, ko dara pieradums. Tas lops, uz kuru bez smiekliem skatīties nevarēju, tagad liekas pavisam normāls ar visu savu brīžiem papretīgo raksturiņu. Kgan, jau agrāk bija ienākusi prātā doma, ka ar laiku man pat pūdelis varētu salikties pavisam glīts (kas būtu zināmā mērā amizanti).
Ies fiksi paeksplorēt naksnīgo Hāgensbergu. |
|
|
| |
[Oct. 27th, 2011|01:43 am] |
| [ | mood |
| | Je t'aime Āgenskalnsu | ] |
Ja nedzīvotu, kur dzīvoju (un Āgenskalns ir brīnišķīgs rajons, kur dažāda veida proletariāts dzīvojis jau izsenis), gribētu dzīvot kādā no Tempļa ielas burvīgajiem hatņikiem, aiz žoga, kas samudrīts no tā, kas bijis pa rokai. Un, ja Nometņu iela nebūtu maģistrāle, tad tanī skaistajā, bet stipri nolaistajā namā uz Tempļa/Nometņu stūra.
Vēl piefiksēju, ka no blakusmājas trotuāra nozudis klasiskais padomjlaika dīvāns, kurš tur kādu brīdi stāvēja savāztā veidā, tad atvāztā. Bet izskatījās tik bomzīgs, ka nezvai kādam ienāktu prātā doma tur apsēsties, kur nu vēl nospert, also, atkritumu izvedēji. Pēdējie vispār mūsu rajonā ir iejūtīgi, nemaz salīdzināt ar Rīgas Ūdeni.
Viss, arlabunakt, bērniem rīt uz skolu agri jāceļas. |
|
|