| laiks |
[Sep. 15th, 2011|12:06 pm] |
Nokrāsoju antirealitāto kastīti, nupat jau sāk likties, ka mušmirs to savu daiļo devaisu dabūs pat pirms zsvētkiem, ja H. nesāks marinēt atlikušo procesu. Varbūt esmu pārāk optimistiska, zinu tak, kā mums te tās lietas notiek. Nu, katrā ziņā, es savu daļu būšu nodarījusi un mazgāšu rokas.
Drīz būs salnas(?), ķirbju miza vēl nekoksnējas, pārdomāju, vai "zaļus" ķirbjus var ēst bez kkādām vēdersekām. Ka uzglabāt ilgi nevar, tas skaidrs. Nē, siltumnīcu apkārt es nebūvēšu:)
Un aizvien vairāk sāk likties, ko šī būs tā diena, kad es uzšķērdīšu krāsni. Šodien spēcīgi ziņkārojas, kas lācītim vēderā. A ja nu tur patīkams pārsteigums, un nav viss vienā sabirzušu drumslu putrā. Un pietiktu drusku paārstēt. Bet ar to es nerēķinos, es rēķinos ar to, ka pie pirmā griezuma no tā bleķa karkasa izvirdīs sodrēju, putekļu un būvgružu masas, kas piesārņos visu manu jaunizcepto darbnīcu un apputinās zaļi žūstošo kastīti. Bet kkad jau tas būtu jādara, un ir pienācis pēdējais laiks. Jo nākamnedēļ man nebūs vairs laika, un, vispār, par laika tālāko dzīvi ir tikai hipotēzes. Bet ir zināms, ka pēc kkāda laika sāksies apkures sezona. Un, ka laikam ir vismaz viens zobs. |
|
|