| |
[Aug. 5th, 2011|08:42 am] |
Sasmējos vakar līdz asarām, palīdzot kaimiņam sabāzt atpakaļ porolonmatraci svaigmazgātajā pārvalkā. Tā pat nebija sabāšana, drīzāk iespīlēšana ar spēku и с обманом. Nez, tas porolons laikam, kad atbrīvojas no konverta ciešā skāviena un paguļ brīvībā pāris dienas, izplešas? Nu kā savādāk lai izskaidro to, ka tas izskatījās (un bija), kā minimums, pusmetru garāks kā vajadzētu.
Tā nu mēs ņēmāmies kā ģimene un mājdzīvnieki ap rutku (vai vienkārši kā lohi), man ik pa brīdim smieklu lēkmes, pavadītas ar "bububu, ja tas būtu tavējais, tu..."
Bet nu, bāzām, bāzām un sabāzām.
Pēdējā šīsnedēļas darbdiena на подходе. Vakarā varētu arī aiziet kkur pakustēt, drošvien, būs mierīgi un plaši, visi uz labdabu būs notinušies. Bet gan jau kkur ir kāds kalbasījiens.
A tagad ies un pačakarēsies ar sīkumiem, kas ir nozīmīgi turpmākajā darba procesā, bet rezultāts nemērās kvadrātmetros. |
|
|