| |
[May. 28th, 2010|02:13 pm] |
Neiziet no praata filma, kuru vakar skatiijaamies. Pozitiivo varonju nebija, bet tipaazhi taadi, kurus dziivee ljoti viegli var iedomaaties, un man negribeetos ar taadiem buut personiigaas attieciibaas(saksofonists vispaar kopija tipam, kuram es reiz pateicu, ka nekad vairaak vinnju negribu redzeet savaa dziivesvietaa un principiaali pie shii leemuma turos un tureeshos), pat, ja pienjem, ka cilveeki meedz arii ko saprast un mainiities.. "Inteligjents", kursh domaa tikai, kad slikti(paareejaa laikaa vienkaarshi ir gjeenijs un tripo), un taksists, kura maaksla dziivot (arii krietni apshaubaama, bet izskatiijaas, ka darbojas, kameer neuzradaas gjeenijs, kursh runaa ar dievu) tiek pabojaata, kad vinjsh apmeeram saprot, ka pasaulee ir arii kas vairaak par zveerinaata proleta ikdienu(vai driizaak, ka aizkjert var arii kas aarpus shiis ikdienas), un, ka vinjsh nafig tam "vairaak" nav vajadziigs personiigi. Un beigaas veel tiek pazemots, ko gan itkaa varbuut pat ir pelniijis. Bet tev nebuus pazemot proletu nesodiiti, prolets ir aatrs un nesaudziigs savaas dusmaas (to es, protams,peec sevis spriezhu :)).
No seerijas dots deveejam atdodas. Vispirms njirgaajies tu, peec tam es, a kursh smejas peedeejais?
Varbuut tieshi taa savstarpeejaa pazemoshana un saliidzinaashanaas ir tas, kas man tagad pa praatu maisaas, vismaz, kameer tas kaapeec kaapeec nebuus salicies daudzmaz pa plauktinjiem sisteemaa, kuraa es orienteejos. Tipa- kaapeec ir taa, kaa ir, un vai indiviids bez skila ir speejiigs saprast.. emmm, nu, vienkaarshi saprast :D
Павел Лунгин,Такси-блюз,1990, iesaku. |
|
|