|
Jan. 6th, 2011|09:36 pm |
Darba nupat ir par daudz, a snieg un snieg. Briivdienas nav paredzamas. Juutu, kaa deg nost tas normas robezhaas uzkraatais spekjis, ceru, ka vinja nepietruuks. Netiirie trauki no pagaajushaa gada peedeejaas nakts joprojaam aiznjem vietu. Visi trauki, iznjemot vienu shkjiivi, kursh, briinumainaa kaartaa, saglabaajies tiirs. Nu, tas taads caurpiidiiga stikla, varbut neviens nepamaniija :D
Shodien atkal bija iespeeja redzeet cilveekus, kuri par visaam variiteem censhas liist tur, kur no augshas kriit sniega un ledus kluchi. Bet nee, neies jau pa blakusielinju. Darba eertiibas zinjaa Vecriiga galiigi nav taa eertaakaa vieta, ar visiem saviem neskaitaamas reizes redzeetajiem skatiem no augshas (ir neskaitaamas vietas visaa pilseetaa ar aizraujoshiem skatiem) un nepaartraukto cilveeku pluusmu. Tikai naktiis no sveetdienas uz pirmdienu tur miers un klusums :)
Bet es par cilveekiem, kuri lien zem lentes, gribeeju staastiit. To vinji dara. Gandriiz vai gribas teikt, ka lielaakaa dalja. Pat uz augshu nepaskataas, laikam jau neiedomaa, ka kjiegelis var uzkrist uz galvas. Dazhi eksemplaari lien zem lentes pat tad, kad vinjiem no augshas nelabaa balsii bauro, lai taa nedara.
Veel atcereejos vecu saliikushu tantuku, kura knapi brida dziljo sniegu pa hipotenuuzu, kameer katetes bija gliiti noshkjuureetas. Bet nu, tur tak pa taisno iisaak :D |
|