|
Feb. 25th, 2014|01:02 pm |
Maks tukšs, jāsaskrabina rēķiniem. Aizņemties, ko citu. Kā katru pavasari, sasodīts. Visšausmīgākās ir tās dalītās jūtas, kad esmu jau tā izlaidusies luņojot, ka zemapziņa pat patīkamus piedāvājumus negrib (ak, es labāk saritināšos te stūrītī un pakunkstēšu). Tipa, ā, darbs, forši (zemapziņā cerīga balstiņa: bet varbūt līs un nekur nevajadzēs iet?). Vispār es drošvien varēju nesaspringt šito drukājot, bet pārkopēt kādu no citu pavasaru ierakstiem :D
Redz, varētu jaungadapņemties vismaz vienu pavasari šitā nenodzīvoties (ta kaut maximā pastrādāt, bet kas mani tur ņems), bet jaungads pārāk tuvu tam pavasarim, kamēr vecgads, savukārt, ir pavisam citā gadā. |
|