| mērnieku laiki |
Sep. 25th, 2013|08:52 pm |
Bērnībā man bija diezgan grāmatu trūkums, brīžiem lasīju arī neinteresantas grāmatas, jo citu vnk nebija. Skolā parasti obligāto literatūru biju izlasījusi, pirms uzzināju, ka tā būs obligātā literatūra. Mērnieku laiki ir izņēmums (otrs ir Dievišķā komēdija, kura nebija obligāti, bet man gribējās būt kulturālam cilvēkam, un tie visi ir minēto Komēdiju lasījuši un ir stāvā sajūsmā. Trīs reizes godīgi un pienākumpilni mēģināju izlasīt, tālāk par 20. lpp. tā arī netiekot).
Jau kādu laiku gribēju beidzot izlasīt to Kaudzīšu nemirstīgo šedevru, ar kuru gjau bērni cīnās arī šobaltdien, vai, vismaz, uzmest aci vēlreiz. Uzmetu. Nu galīgi nav priekš bērniem (tāpat kā Nāves ēnā, kas laikam vispār ir visūberdepresīgākais man zināmais latviešu gabals, Raudupiete, Aija un viskas tamlīdzīgs. Nu kurš normāls bērns ir spējīgs saprast kkādas vecas tantes nojūgšanos puikas dēļ, kam tas vispār interesē).
" [...]tautas mācītiem un apgaismotiem vīriem nevajagot vis no viņas šķirties jeb pacelties sadzīves kārtā un ziņā augstāk, bet palikt ar tautu kopā, jo augstāk stāvošam esot grūti tautu uz augstāku stāvokli vilkt, bet vajagot palikt viņas vidū jeb vēl, tā sakot, apakš viņas un tad celt to uz augšu. "
Ja ir vēlēšanās, var minēt, kas izteicis šos cēli ideālīgos uzskatus. |
|