| terjērs un asinis |
May. 30th, 2013|01:32 am |
Domājams, rītnorīta garāmgājēji domās, ka mūsu vārtupriekšā noticis mordobojs. Suns iedzina sev skaidas smaganās, tika papreparēts un smagi asiņoja.
Tad pieteicās biedram tips no namu apsaimniekotājfirmas, ar kuru bijusi iepriekšēja sadarbība, pieteicās un piebrauca parunāt par darbu. Man tas tirliņš nepatika, viņš ne tikai man acīs neskatījās, viņš vispār uz mani neskatījās. Nu, var jau būt, apstulba drusku, nevar taču uzreiz prasīt adekvātu reakciju. Gan vēl tiksimies, paskatīsies nākamreiz.
Suns, kura bija pārstājusi asiņot, tipiņam ierodoties, protams, izvilkās līdzi uz ielas, un, kamēr mēs viņi runāja, stāvēja un saasiņoja normālu peļķīti. Nez, ko tas tips padomāja, viņš vairāk baidījās nevis no terjēra, bet par savām biksēm. Uz ko viņam, protams, visas tiesības, bet, kā jau teicu, viņš man nepatika, un visas viņa turpmākās darbības tika vērotas ar aizspriedumu pilnu aci.
Aizvedām jēriņu dapreparēt uz canderiem. Itkā varbūt būtu varējuši arī nevest, bet es domāju, ka mēs nopirkām sirdsmieru par zināmu naudas summu (apmēram tādu, kādu biju paredzējusi kā minimālo), kas nebija nemaz arī tik maz, tādēļ uzskatu, ka sliktajai karmai vajadzētu likt mani mierā uz kādu mēnesi.
Par Candera ielas klīniku varu teikt tikai labāko. Sīkumu dēļ mēs viņus nekad neesam traucējuši, bet satraucošos gadījumos viņi vienmēr ir palīdzējuši un nomierinājuši. Un nemaz nav plēsuši 9 ādas. Un daktere neraustījās bāzt pirkstus jēriņa zobainajā rīklē. Lomu varbūt nospēlēja arī tas, ka bars līdzjutēju pirms preparēšanas susinājās ap mazo dzīvnieciņu:)
Un kāpēc es nemācījos par dzīvnieku ārstu, varu tikai nožēlot.
Paldies cienītajai, kas aizveda un atveda visu šito slimo dzīvnieku karavānu. |
|