| pļāpa ar kafiju |
Mar. 29th, 2013|11:07 am |
Esmu pamodusies, esmu nobijusies. Kā jau parasti šādos gadījumos. Un, lai varētu turpināt kcik sevi cienīt (vispār, par šito man arī sāk palikt bail), nāksies atkal glābt tuvāko pasauli. Labi, ka tā nav liela un gluži uz bojāejas robežas arī nav :)
Joprojām ceru, ka drīz sajēgšu, ko tad es vispār gribu, savādāk kkā bezjēdzīgi (pasaules gala pazīme - man mērķi savajadzējies h). Dakteris ēd savas zāles un prasa vēl. Citreiz noliek vienu pēc otras un aprij koncentrētu dozu kkad vēlāk.
Ja kāds man dotu vienu vēlēšanos, var gadīties, ka es prasītu klasiku - mieru pasaulē :) Bet pavisam droši tomēr nezinu, ka negribētu būt skaista, gudra, mūžam jauna un ar pasaules valūtas fonda iespējām. Un profesionāla apmetēja :) Vai ekskavatoriste.
Un, lai visi mani ciena un mīl? :D
Vai no cilvēka ir jābūt kādam "labumam"?
Jaukas brīvdienas latvju un citiem bērniem! |
|