|
Mar. 11th, 2013|02:49 pm |
Izvilkos saulītē papīpēt un konfrontējos ar rajona kaķu ziedu. Vesels bars visnoplukušāko krusta karotāju, kuri nīgri lūr viens uz otru un mani, protams.
Žēl, ka vairs nav visizcilākā eksemplāra, kurš reiz ielas vidū laizīja asfaltu, ignorējot mājās braucošo kaimiņu. Gribētos cerēt, ka kāds ieraudzīja teorētiski balto kaķi ar dažādajām acīm, nosprieda, ka no šitā sanāks smuks mājas mīlulis, un tagad tas monstriņš uzbarojies un pašapmierināts valstās pa kādu gultu.
Tāda mums te mežonīgā daba. |
|