|
Feb. 7th, 2013|10:08 am |
Sen atpakaļ draudziņa māte teica: tu man nemaz nepalīdzi dārzā, un, dīvainā kārtā, mani tas nemaz nekaitina.
Bet mēs ar to biedru bijām augsti garīgas personības, domājām, ka reiz būsim diženi mākslinieki, gleznojām un vakaros skaisti divbalsīgi dziedājām I.Kalniņa dziesmas. Mums bija 20 un es tikko biju ieradusies Rīgā.
Minētajā dārzā es pirmoreiz redzēju zemesvēzi. Reāls monstrs, nav brīnums par mītu, ka nāvīgi indīgs.
Un kā jūs dabonat tos pārsvītrotos tekstus? Man vienreiz nejauši sanāca, bet es nezinu kā. |
|