|
Dec. 30th, 2012|08:17 pm |
Aizvakar vārīju vakariņās vairāk kā diennakti mērcētus zirņus. No pēcpusdienas līdz gulētiešanai. Ēdu viegli kraukšķīgus. Vakar turpināju vārīt atlikumu. Pēc apmēram 6 stundām konsistence īpaši nebija mainījusies. Šodien sablenderēju un izcepu pankūkās. Neko, pirmoreiz mūžā sanāca zirņu pankūkas, kuras pat tīri labprāt var ēst, nevis eh, tāpat cita nekā nav, jāēd vien būs.
Bet viss, ar to mēs arī beigsim, nekādu zirņu vairs, par to plīts elektrības rēķinu var aiziet uz krogu aprīties zirņus līdz nelabumam. Un, vispār, pupiņas man labāk garšo.
Un tagad uzliku kāpostus štovēties.
Kas to visu apēdīs, nezinu. Bet nevar tak neštovēt kāpostus, kad visa valsts štovē. Avosj, ciemiņi atvilksies, kgan šogad esam darījuši visu, lai nekāda leģendāra pasākuma nebūtu. |
|