Below are the most recent 9 friends' journal entries.

Tuesday, December 30th, 2025
kapibaras	2:05a	D.beidzot atcerējā atnest/aizdot grāmatu par kuru stāstija augustā. Cerams mēs vecgada vakarā nesastrīdēsimies tā, ka es vai viņš vairs negribētu otru savās acīs redzēt. Negribās par to domāt, lai kaut kādi "nepiesauktu", bet pa ceļam no viņa mašīnas līdz dzīvesvietas durvīm pēkšņi šāda doma iešāvās prātā. Ņemot vērā cik bieži mēs sakasamies viņa debīlo "joku" dēļ, kas ir vienkārši uzdirsieni man, par to, cik neglīta esmu. Kāpēc es vispasr viņam adu zeķes uz 2.5 mm adatām? Viņš nav pelnījis. E ir no ļoti mīksta māla. Rīt atkal uzstājamies. (Comment on this)
Thursday, December 25th, 2025
virginia_rabbit	12:01a	Šlesers ir harizmas caurums (1 Comment |Comment on this)
Tuesday, December 23rd, 2025
kapibaras	2:03a	D. atnāca ar cepeškrāsni. Mums mūsu pēkšņi pārstāja darboties kādu dienu. Vispār jau pirms izbraucām no mājas uz centru, stāvam gaidam sabiedrisko, viņš zvana, vai mēs jau izgājām, viņš mums atbrauks pakaļ un atvedīs cepeškrāsni. HUH?? Nu labi. Es vakar biju jautājusi, vai viņs var uzzvanīt par sludinājumu, kurš ir tikai krieviski, bet es nedomāju, ka viņš vēl aizbrauks pakaļ. Beigās tā ir no pilnīgi cita sludinājuma "dāvana vārda dienā", nezinu vai viņš jokoja vai nopietni. Es jūtos parādā,jo viņš jau tā ir tik faking daudz mums palīdzējis, pāris reizes uzsaucis ēdienu, nekad neprasa samaksu par degvielu. Ielika man rokās un neko vairs nesacīja. Kā nekas viņš ir pārāk jauks. Kā kaut kas vairāk ir viņš ir pārlieku riebīgs un nejauks. Eh... Gribējās izstāstīt E, bet es nezinu, ko viņa patiesībā par viņu domā, tāpēc paturu pie sevis. CEPEŠKRĀSNS. Sarunājis, samaksājis atvedis mums. Es ceru viņam patīk dīvainas koka karotes... (Comment on this)
Monday, December 22nd, 2025
zilnezal	3:03a	vot, ziema. nevaru noturēt acis. sapņos nevaru noturēt acis. vai nu ēd trīsreiz dienā un laicīgi ej gulēt tātad riktīgi iespringsti, vai nodarbojies ar radīšanu, atdod sevi tāpat kā mātes atdod savas miesas gabalus sīcim. kad es neēdu, es rakstu labāk, vnk empīrisks fakts. (Comment on this)
Sunday, December 21st, 2025
zilnezal	5:21a	es Es nezinu kā jums, biedri mirstīgie un bezgalīgie, bet man šī ir pēdējā reize. Čista. čista. Nē, bez varikiem. Nav variku. Variku nav. Visas tās mācības, kuras man jāapgūst – visas apgūšu šajā dzīvē. Es jūtu, ka nav palicis tik daudz. Tas būtu kā dabūt apmākušos dienu tikai tāpēc, ka atstāji uz šķīvja kartupeli un dažus krējumainus salātus, jo vairs nelīda iekšā. Nē, nepārprotiet, es neatbalstu visas porcijas izēšanu pārvarot sāpes. Tas ir necilvēcīgi. Pretīgi. Padarīt dzīvības augļus par kaut ko tādu, kas izraisa vemšanu. Es izmantoju šo analoģiju tikai tāpēc, ka tā ir vienkārša un gana atbilstoša. Bet dabūt šito visu pārdzīvot no jauna dievszin kādās kondīcijās tikai tāpēc, ka atstāji pāris mācībiņas, tikai tāpēc, ka noslinkoji, atslābi, atslēdzies…nuja, tas nav gluži tas pats, kas neizēst bļodiņu. Jo saule lec, kad viņai sagribās. Reizēm arī tad, kad neesi izēdis bļodiņu. Es to zinu, jo es sekoju līdzi notiekošajam. Tev arī vajadzētu pamēģināt. Nu vo. Gribēju labot uz “nu tātad”, bet tie būtu meli, un nav briesmīgāku un bezjēdzīgāku melu par tiem, ko melo par sevi. Lūk. Ko es gribēju sacīt? Es neplānoju šo atkārtot. Nesen par šo stāstīju savai draudzenei, viņa arī lielākoties eksistē ārpus hologrammām. Mīkstā tukšuma telpa. Iztēlojos zemeslodi, kura patiesībā ir nevis apaļa, bet iespiesta, kā ball chair. Ar samta apdari, protams. Kā vakara sarunu šovos, krēslā atslīgst kūstošā dzīvsudrabā tērpta sieviete uz kuru nevar paskatīties, jo acis apžilbst aklas, kā lūkojoties tieši iekšā iedegtā spuldzītē, turot to sev pie deguna. Kad tā padomā, tādu es varētu iztēloties sauli un mēnesi. Daudzi cilvēki runā par sauli un mēnesi no ārkārtīgi garlaicīgām un klišejiskām pozīcijām, dēvē šos debess ķermeņus par mīlniekiem, piedēvē tiem dzimumus un īpašības. Manuprāt, tie ir nieki. Bet es fanoju par niekiem. Bet tomēr tās ir pasakas. Saules un mēness attiecību institucionalizēšana padarot tos par vīru un sievu ir tik naivi cilvēcīga un aprobežota. Kā ar ūdeņradi un skābekli? Molekulām ir miljoniem dažādu veidu savstarpējās attiecības. Molekulas dejo tuvāk, dejo tālāk, visi maziņie elementi viens no otra atšujas un pievelkas, sakārtojas ķēdītēs un citās figūrās, [..], [...] notiek vēl visādas lietas [..] un mēs esam šeit. Jo visas mazās daļiņas ļaujas kosmiskām kustībām. Neviens atoms nedomā par to, vai tas tiešām uzvedas kā atoms. Kā ābele var nebūt ābele? Kā cilvēks var nebūt cilvēks? Visi cilvēki ir cilvēki. Neviens negrib tā domāt, jo, ja pilnīgi visi cilvēki ir cilvēki, tad starp tevi un viņiem patiesībā nav īstas atšķirības. Man šķiet, ka tāpēc visi ir tik apsēsti ar sērijveida slepkavām un maniakiem, viņi grib atrast problēmu smadzenēs, ģimenē, DNS, kaut kādu mutāciju, kaut kādu secību, skaidru secību, taciņu, pa kuru var aiziet un nokļūt, tad to iekartēt, lai neviens nekad pa to taciņu neaizietu. Bet problēma nav taciņa. Būt mežonīgam – arī tas ir cilvēka dabā. Cilvēki ir dzīvnieki. Cilvēki ir dzīvnieki ar ļoti ļoti attīstītām smadzenēm, saprātu. Bet cilvēki nav marsieši. Cilvēki ir pakļāvuši cits cita prātus simtiem, tūkstošiem gadu, un tāpēc šķiet, ka izrāvušies no dzīvnieciskā; ka aizgājuši gana tālu. Nekur tālu nevar aiziet, ja vienmēr paliec tur pat. Mēs esam tepat. Daļa no mums aizvien dzīvo tuvu tiem mežiem, uz kuriem atnāca viņu priekšteči tūkstoš, divtūkstoš gadus atpakaļ. Zeme ir miesas sākums un gals. Zeme rada miesu, miesa baro zemi. Cilvēks, kas dzīvo betona mūros un ar basu kāju nav pieskāries sūnām ir tā pati nebrīvos apstākļos dzimusī Lauva, kas dzīvo Zoodārzā. Nežēlo ledus lāci un tīģeri, cilvēk, ja viņi redzētu, kāda ir tava dzīve, tad mestos tevi saplosīt, jo tev vēl ir sava brīvība, tu vēl neesi aiz restēm, staigājošs piemineklis savas dzimtas kokam. Pēdējā laikā nenormāli bieži redzu dejavu. Man ir grūti par kaut ko padomāt, es jau redzu, kas notiek. Es nezinu, kas ir šī ticība manī, kas notur kā boja, bet tā ir spēcīga ticība. Es pat negribētu to saukt par ticību, man liekas, ka tā vienkārši ir apziņa. Dzīvība. Es nezinu, kas tieši ir dzīvība, bet tā ir īsta un viss pārējais ir māņi. Es sapņoju par kādu vietu, es vienmēr esmu ilgojusies tur atgriezties. Man liekas, ka tā ir paradīze, īstā paradīze. Varbūt tāpēc šī ticība. Es zinu, ka ir paradīze, es to jūtu sev blakus, es esmu tur bijusi. Tur nevar nokļūt veicot kaut kādas secīgas darbības, ja kāds saka, ka var, tad viņš ir maldināts un apmaldījies. Nav pareizās darbības, nav nepareizās. Visādi mazi knibucīši dejo viens ap otru, saules apspīdēti putekļi istabā, ādas, matu, ēdiena gabaliņi, gabaliņi no manis. Nepieķeries pasaulei, pasaule ir tikai putekļi. Pasaule nekur nepazūd, tā neizdzēšas, pagātne nav melna aka. Pasaule ir tepat, jo viss ir tepat. Man patīk tas, ko stāsta Dons Huans, viņš arī to saprot. Viņš saka – patiesībā nav nekādas nozīmes, smieties vai raudāt, bet viņš smejas, jo tas ir patīkamāk. Current Music: bjork - all neon like (1 Comment |Comment on this)
zilnezal	5:18a	īrei pietrūkst vēl 100 eiro, parādu piedzinēji grib vēl simts. ko es varu piedāvāt. es varētu piedāvāt uzrakstīt par tevi stāstu 1-2 lapu garumā, ja man dotu specifisku informāciju. 30 eiro. kvalitatīvi. varu arī staidzināt suņus. varu tavā vietā uzrakstīt eseju. pofig. varu visādas lietas. varu būt modele. gribu būt noderīga. man nav darba. man nav naudas īrei. (3 Comments |Comment on this)
Saturday, December 20th, 2025
zazis	3:59p	Īsākā gada diena tūlīt cauri, Rītdiena jau par minūti garāka. Ar to arī visus apsveicu. (1 Comment |Comment on this)
zazis	3:49p	Par nejēdzīgu resursu un nodokļu maksātāju naudas izlietojumu runājot. Apmēram 1/3 daļa no Eiropas budžeta aiziet lauksaimniecības subsīdījās. https://www.europarl.europa.eu/topics/en/article/20210916STO12704/the-eu-common-agricultural-policy-its-reform-and-future-in-brief Apmēram 80% no šīm subsīdijām aiziet gaļas un piena industrijām, kuras ir reizes 10 neefektīvākas uzturvērtības/resursu nepieciešamības ziņā, ja salīdzina ar pārtiku, kas tiek iegūta audzējot tikai augus. https://theconversation.com/over-80-of-the-eus-farming-subsidies-support-emissions-intensive-animal-products-new-study-226853 Totāls aizgalds manā skatījumā. Dārgi un neveselīgi. Ļoti ceru, ka tas pēc iespējas drīzāk mainīsies. (2 Comments |Comment on this)
Wednesday, December 17th, 2025
kapibaras	2:21a	Pirmo reizi mūžā labprātīgi kādam parādīju savu stāstu. Nolasīju to priekšā istabai pilnai ar cilvēkiem. No uztraukuma man trīcēja balss. Bet es saņēmos un nolasīju. Un ziniet... Ņemot vērā, ka visu pamatskolu izbēgu no prezentācijām, tad aizgāju uz tālmācību, un to visu tikai, lai nebūtu jārunā cilvēku priekšā... es lepojos ar sevi. Nedaudz. Nedaudz jau var? Vēl 2 gadus atpakaļ es būtu nervozi nevietā smējusies un pat neuzdrošinātos uz ko šādu... Pirms iziešanas uz skatuves es sev sacīju, ka šis ir tikai treniņš, lai mazāk uztrauktos brīdī, kad būs jāaizstāv bakalaurs. Vispār, bakalaura pirmajā kursā es pirmo reizi mūžā prezentēju prezentāciju... neizmērojams progress. Dziedāt priekšā tomēr vieglāk nekā runāt. Pirms kāpšanasbuz skatuves man gan gribējās ātri visu atcelt un pateikt, ka nekur neiešus. Labas atsaukmes nedzirdēju, bet sliktas arī ne. D. pajautāja iedot izlasīt manu stāstu. 690 vārdi, bet viņš pus stundu lasīja un nesaprata. Tikmēr M. viņam apkritusi ap kaklu bužināja matus. Kā no tāda sūdīga romāna. Es stundu dziļdomīgi sēdēju un klausījos mūzikā, lai atstātu labu iespaidu L. paņēma līdzi sev draugus un es aizkaitināti skatījos un to visu. Man negribējās ar viņu runāt. Vai draugiem. Biju pārlieku nepieklājīga, ignorēju viņu. Nja.... Lūdzu, ciba, lasi, es esmu riebīgs cilvēks. Savtīgs un egoistisks Brīdi gribējās, kaut D.būtu citādāks. Gribējās, kaut viņš man uzticētos 100% un es viņam varētu uzticēt savu sviesta cibu. Parādīt visus savus sviestojumus. Dot izlasīt to, kas reiz bijis. Bet es viņam nenozīmēju neko... (Comment on this)