ADELISE

17 stundas miega pasaulē. Vismaz uz brīdi atslēgt skumjas.

bļadj, zajbal, es gribu būt vidējais latvietis debīlais, kuru nekas vairāk par bmw un blondām kucēm neinteresē, gribu būt stulba, trula un sekla, nevis mirt nost no visām "pasaules sāpēm un pārdzīvojumiem" sevī.
ghaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa

Bet vispār. Skumji būt viduvējībai.

Garlaicīgas lekcijas palīdz pārciest sarakste perversāzz īsziņāzz ar kursabiedru, haha.

Īsti nevar saprast, ko darīt. Priecāties vai nē, ka tad, kad esi parādos līdz ausīm [vai vismaz ~250ls] un katrs santīms un lats ir zelta vērtē - tev uzdāvina dāvanu karti 20ls vērtībā. Meh.

Jums iet labi? Nu man prieks, ka jums iet labi. Man neiet labi un jums prieks, ka man neiet labi. Haha. Jociņš spociņš, bļe.

Paldies saule, ka sešos no rīta biji, tagad neesi. Kuce.

Sapnī braucu pirkt šitādu vāģi, Maxima stāvlaukumā no zagļiem. http://goo.gl/NAQfe Bet tad man zvanīja telefons un es pamodos! Paliku bez vāģa. Meh.

aah. un nekur arī nav palikusi tā gruzdošā sajūta krūtīs. tā sausuma sajūta acīs un tas, ka griežas galva un gribas kliegt un dziļi elpot vienlaikus un ir slikti. nu lūdzu, nu kāpēc. nošaujiet mani. es vairs negribu neko no tā visa, bļaaaaaaaaaaaaaaaaaadj.

sen nav bijis - nu ir atkal slikti.
gribas apšaut visu pasauli un pēc tam sevi

Vakarnaktī sēdēju ārā šupuļkrēslā un tā smaržoja zeme. Nu tā, ka plēš iekšas uz āru. Ieelpot tik dziļi, TIK DZIĻI, lai katra ķermeņa šūna piesūktos ar zemes smaržu, lai viss būtu ar zemi. Katra mazākā ķermeņa šūniņa, viss, viss, lai būtu zeme. Un tik ļoti gribas staigāt basām kājām un just zemi zem tām. Šķiet, ka cilvēkiem, kas uzauguši pilsētā to nesaprast, to, cik ļoti pavasarī mostas zeme un cik ļoti gribas tai piederēt un būt vienā veselā ar zemi. Ar to neaprakstāmo smaržu, ar visu. Vienā veselā.
"no zemes tu esi nācis, par zemi tu arī paliksi" [tāpēc es laikam negribētu, lai mani kremē]/