Viss, ko es prasu no sava ideālā vīrieša ir garš augums un bārda. Baigi daudz, ne? Laikam jau, ja visu laiku man patrāpās īsi un bez bārdas.
April 21st, 2011
April 19th, 2011
Akdievs, kā cilvēks ir spējīgs apaugt ar lietām un mantām. Man to ir tik daudz, ka es nezinu, kur tās likt un nobāzt, lai nerēgojas acīs. Jo istabā gribas pēc iespējas lielāku minimālismu, lai nav nekā lieka, lai ir tīrs un tukšs, bet to fakino mantu ir TIK daudz, ka tās nav kur likt. Un ārā mest negribas, jo tās vēl lielākoties ir noderīgas. Un man nav ideju kā tās salikt, sakārtot, lai ir noliktas tālu prom, bet tajā pašā laikā tur ir sava veida kārtība kā tās ir izvietotas, lai es viegli un ērti varu atrast tās, kad man tās vajag. Ghaaaaa. Un tas ir iemesls kāpēc mana istaba ir bardakā kopš ievākšanās. Joptvaju. JO ES NEZINU, KUR TO VISU BĀZT UN KĀDĀ SISTĒMĀ, LAI MAN BŪTU KĀRTĪBA, BĻEBĻEBĻE.
Un vēl man ir TIK daudz lasāmu lietu, tik daudz, kas ir jāizlasa, ghaaaah. Kaudzēm krājas pie gultas, bet man nav laika, lai tam visam ķertos klāt. Un mani tas tik ļoti, ļoti kaitina, jo šķiet, ka man nepietiks laika, ka es nepaspēšu to visu izlasīt, jo.. nolikšu karoti.
GHAAAAAAAAA.
Un vēl man ir TIK daudz lasāmu lietu, tik daudz, kas ir jāizlasa, ghaaaah. Kaudzēm krājas pie gultas, bet man nav laika, lai tam visam ķertos klāt. Un mani tas tik ļoti, ļoti kaitina, jo šķiet, ka man nepietiks laika, ka es nepaspēšu to visu izlasīt, jo.. nolikšu karoti.
GHAAAAAAAAA.
April 18th, 2011
Šodien ir viena no tām dienām, kad man no visas sirds gribētos būt labam cilvēkam. Un gribētos, lai man apkārt arī ir labi cilvēki. Tikai, diemžēl, viss ir pretēji. Esmu slikta un cilvēki arī.
April 14th, 2011
April 13th, 2011
Šajā pavasarī ir sajūta, ka es atgriežos divus gadus senā pavasarī - lasu to pašu grāmatu, klausos to pašu mūziku un visam bonusā - satieku tos pašus cilvēkus, kuri jau bija pazuduši no manas ikdienas. Mistika. Huh.
Nu tā, tagad līdz 19. maijam dzīvošu kā uz adatām. Huh. Jūtu, ka būs labi, bet iekšā tik un tā tāds.. brrrrrh.
April 12th, 2011
Nu lūdzu, kaut reizi pasaule sadodies rokās un čist palīdzi man, lai viss izdotos, nevis atstāj mani ar garu degunu un tukšām rokām, ja! NU PLIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIIII
April 11th, 2011
cenšos negaidīt, negribēt, negaidīt, negribēt, negaidīt, jo nedēļas nogale bija lielisks pierādījums manai "negaidīšanas/negribēšanas" teorijai. [kā arī manām "gaišreģes spējām"]
Lasu, pareizāk sakot - pārlasu (pirmā grāmata, kuru es vispār jel kad esmu pārlasījusi, jo parasti man to nepatīk darīt), grāmatu, kurai gribētos, lai ir tā, ka katras izlasītās lapas vietā, grāmatas beigās nāk klāt vēl viena lapa. Un grāmata nekad nebeidzas.